Meklējot iespējas bērnu agrīnai attīstībai, līdzās citām jomām noteikti raudzīsimies arī mūzikas virzienā. Muzikālās darbības veicina uztveres un atmiņas asumu. Šie kognitīvie procesi ir svarīgi valodas un matemātisko prasmju attīstībai kā arī citu uzdevumu risināšanai, kas caurauž cilvēka ikdienu.

1. Par piemērotu laiku muzikālajai attīstībai tiek uzskatīti bērna dzīves pirmie 18 mēneši, kad visizteiktāk attīstās galvas smadzeņu spēja mācīties un veidot neironu savienojumu sinapses, kas vēlāk pārtop mūsu zināšanās. Tas ir laiks, kad bērns iegūst informāciju par apkārtējo pasauli nestrukturētā, neformālā veidā savu vecāku vadībā.
2. Ņemot vērā, ka dzirde ir maņa, kas “mācās” visātrāk, ieguvēji no muzikālās attīstības būs arī tie, kas savu ceļu uzsāks nedaudz vēlāk un, iespējams, arī pieauguša cilvēka vecumā. Cilvēka acij paliek apslēpta smadzeņu spēja vienlaicīgi apstrādāt apkārtējā vidē esošo informāciju, tostarp mūziku. Mūzikas klausīšanās un muzicēšana aktivizē vairākus galvas smadzeņu laukus, iesaistot tos nepārtrauktā darbībā.
3. Ar dažādām ierīcēm mērot smadzeņu aktivitāti, novērots, ka jau divu mēnešu vecumā smadzenes ir spējīgas atšķirt ritma struktūras. Līdzās tam jau agrīnā vecumā bērni ir spējīgi atšķirt mūzikas pamata parametrus, tostarp skaņu ilgumu, augstumu, skaļumu.
4. Tomēr smadzeņu spēja apstrādāt sarežģītākus muzikālos aspektus, kā harmonija vai skaņkārta, parādās tikai sešu gadu vecumā un turpina attīstīties līdz pat astoņpadsmit gadu vecumam.
   No šiem atklājumiem varam spriest, ka cilvēka dzirdes apstrādes spējas palielinās līdz ar vecumu, vislielāko izmaiņu aktivitāti uzrādot tieši pirmsskolas laikā.

līdz atlaides beigam